Pārskata periodā tika turpināts zinātniski pētnieciskais darbs sadarbībā ar projekta partneriem Latvijas Universitāti un SIA “Ecengo” pie sekojošām darbībām:

2.d1 darbības “Projekta zinātniskā pārvaldība” ietvaros – Notikušas divas projekta dalībnieku kopējās darba apspriedes, kur aizvērtēti kārtējo darbu uzdevumu izpildes rezultāti un precizēti tuvākā perioda darba uzdevumi, kā arī plānota dalība konferencēs un publikāciju sagatavošana. Apspriesti provizoriskie priekšlikumi patenta pieteikuma un zinātības licences sagatavošanai.

2.d3 darbības “Koncepcijas un praktisku risinājumu izstrāde efektīvam siltuma energopatēriņa un termiskā komforta monitoringam, datu uzkrāšanai un apstrādei daudzīvokļu ēkās” ietvaros – Tika turpināta kopējās koncepcijas, un arī praktisko risinājumu (sensori, komunikācija, kontrole, datu struktūras un uzkrāšana) izstrāde siltuma enerģijas patēriņa uzskaitei un telpu termiskā komforta monitoringam daudzīvokļu ēkās. Veikti priekšdarbi un priekš izpēte, lai šo sistēmu varētu praktiski instalēt un izmēģināt darbībā 2 konkrētās ēkās. Sistēmas darbība tiek izmēģināta izveidotajā demo stendā, kas eksponēts arī izstādē “Māja”I”, kā arī sistēmas elementi ir instalēti un to risinājumi tiek praktiski pārbaudīti LU Botāniskajā dārzā iepriekš izveidotajos testēšanas stendos. Līdztekus tam tika turpināta datu vākšana par faktiskajiem termiskā komforta apstākļiem dažāda tipa/veida daudzdzīvokļu ēkās siltajā gadalaikā. Izmantojot būvniecības informācijas sistēmas ierakstus, tika detalizēti analizēti vienas renovētas daudzdzīvokļu ēkas ar siltuma maksas sadalītāju risinājumu siltuma patēriņa dati pirms un pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanas, kā arī šo pasākumu īstenošanas laikā. Iegūtie dati tika apstrādāti, nosakot uz vienu temperatūras starpības grādu normētā siltumenerģijas patēriņa izmaiņas un tā dinamiku (rezultāti tika prezentēti st. zinātniskā konferencē un iesniegti publicēšanai). Tika veikti eksperimenti ar digitāliem temperatūras sensoriem ar mērķi uzlabot to darbības drošību un kvalitāti, stabilitāti un atkārtojamību termāla kontakta ar caurules virsmu. Tika izstrādāta, izgatavota un tiek testēta jaunā versija, kas izmanto PCB uz vara plāksnes bāzes. Izpētīta korpusa siltum izolējušo īpašību ietekme uz mērījumu rezultātiem.

2.d4 darbības “Risinājumu izstrāde un aprobācija siltumenerģijas zudumu analīzei un samazināšanai posmā ražotājs – patērētājs” ietvaros – sekmīgi turpinās risinājumu izstrāde un aprobācija apkopojot pieejamos datus izvēlētajā siltuma ražotājā “Salaspils siltums”, ar kuru noslēgts sadarbības līgums. Tiek klasificētas un analizētas pieejamo partnera monitoringa datu struktūras. Novērtēti siltumnesēja temperatūras režīmi turpgaitā un atpakaļgaitā. Ņemot vērā caurplūdes un siltuma pieprasījuma datu analīzi, tika novērtēta sistēmas efektivitāte un modelēti siltuma zudumi trasē (sadales tīklā), kurus var samazināt, mainot minēto temperatūras starpību. Papildus tika veikta piegādājamās enerģijas un pārvades siltuma zudumu modelēšana noteiktā regulējamo parametru diapazonā konkrētajai cauruļvadu sistēmas un siltumtīkla ēku konfigurācijai.

2.d5 darbības “Eksperimentālo ēku un siltuma sadales mezglu papildus aprīkošana apakšpunktu 2.d3 un 2.d4 izstrādņu praktiskai pārbaudei” ietvaros tika izveidota pārnēsājama rezistīvā apkures sistēma eksperimentālo datu turpmākai ģenerēšanai, kā arī izstrādāta programmatūra tās vadībai un datu apkopošanai, lai eksperimentāli pārbaudītu darbības 2.4 piedāvātos risinājumus. Sistēmas darbība vispirms tika pārbaudīta kontrolētos laboratorijas apstākļos. Pēc veiksmīgas testēšanas sistēma tika uzstādīta Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā esošajā testēšanas stendā, kur pašlaik tiek veikti eksperimentālie mērījumi energopatēriņa un termiskā komforta datu iegūšanai. Tika izstrādāts eksperiments arī citā Latvijas Universitātes Botāniskajā dārza stendā, izmantojot tur iepriekš instalēto (esošo) kapilāro apkures sistēmu. Pašlaik šie eksperimenti tiek īstenoti un izveidotā sistēma veic datu uzkrāšanu. Turklāt tika izstrādātas programmas automatizētai datu iegūšanai no dažādām ēkām, izmantojot to API.

2.d6 darbības “Mākslīgā intelekta (neironu tīklu) risinājumu izstrāde un praktiskā pārbaude eksperimentālajās ēkās un siltuma sadales posmā” ietvaros – lai izstrādātu neironu tīklu risinājumus ēku sistēmu vadībai daudzdzīvokļu ēkās, tika veikts sākotnēji Botāniskā dārza stendos iegūto datu (darbība 2.5) audits, lai identificētu trūkumus un iespējamās problēmas, kas varētu ietekmēt kvalitāti vai apgrūtināt turpmāko datu analīzi un neironu tīklu risinājumu izstrādi. Eksperimentāli pārbaudītie risinājumi turpmāk tiks attīstīti un implementēti daudzīvokļu ēku monitoringam un to sistēmu vadībai.

4. darbības “Projekta ietvaros radīto zināšanu izplatīšana mācību, publikāciju vai zinātības un tehnoloģiju pārneses veidā” ietvaros – darbības 2.4 pašreizējie rezultāti apkopotā veidā tika prezentēti starptautiskajā zinātniskajā konferencē “International Multidisciplinary Scientific GeoConference Surveying, Geology and Mining, Ecology and Management – SGEM”, kas notika 2026.g. 4.-13. jūlijā Albēnā, Bulgārijā. Par pētījuma rezultātiem ir pieņemts publicēšanai arī S. Gendeļa, A. Jakoviča un E. Putniņa zinātniskais raksts “Analysis of Real-Time Heating Energy Data During the Building Renovation Process”, kas tiks iekļauta SCOPUS indeksētā rakstu krājumā. Žurnālā “Būvinženieris” Nr. 110 (2026. g. jūnijs) tika publicēts A. Jakoviča un S. Gendeļa populāri zinātnisks raksts ” Vai «silta, jauka istabiņa»? ” (lpp. 50 -52).

5.darbības “Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi” ietvaros – Katra sadarbības partnera tīmekļvietnē ir aktualizēta informācija par projekta īstenošanu.